Centralizētajā ūdensapgādes tīklā pieejamais ūdens nav ķīmiski tīrs un nav tieši piemērots efektīvai siltuma pārnesei, tāpēc ir nepieciešama pastāvīga ūdens kvalitātes kontrole. Ūdens īpašības nosaka tajā izšķīdušās minerālvielas — to pārmērīgs daudzums var izraisīt katlakmens veidošanos un koroziju apkures sistēmā.
Lai nodrošinātu apkures iekārtas drošu un efektīvu darbību, ūdens elektrovadītspēja nedrīkst pārsniegt 10 µS/cm.
Apkures iekārtām ar alumīnija–silīcija sakausējuma siltummaiņiem (jauda no 50 līdz 600 kW) sistēmā drīkst izmantot tikai dejonizētu, demineralizētu vai atsāļotu ūdeni (šie apzīmējumi nozīmē vienu un to pašu).
